Uguns_meza - LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE MEA...

Info iconThis preview shows pages 1–3. Sign up to view the full content.

View Full Document Right Arrow Icon
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE MEŽA FAKULTĀTE MEŽA IZMANTOŠANAS KATEDRA Referāts mežzinātnē UGUNS NOZĪME MEŽĀ Autors: Andža Jelgava, 2009
Background image of page 1

Info iconThis preview has intentionally blurred sections. Sign up to view the full version.

View Full DocumentRight Arrow Icon
Meža ugunsgrēks ir ikviens degšanas gadījums neatkarīgi no uguns aptvertās platības un degšanas veida. Meža ugunsgrēks ir nekontrolējams degšanas process, kura sekas ir materiālo vērtību bojāeja un kurš apdraud arī cilvēkus (Rokjānis, 2003). Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas 2008. gadā Latvijā atklāti un nodzēsti 706 meža ugunsgrēki un uguns skartā meža platība bija gandrīz 303 hektāri. Salīdzinājumam – 2007. gadā tika atklāti un dzēsti 425 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 331 hektāri, bet 2006. gadā tika dzēsti 1929 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā meža platība bija 3370 hektāri (Izsludināts meža ugunsnedrošais periods, 2009). Ugunij vienmēr ir bijusi izcila nozīme dzīvās dabas attīstībā. Akmeņogļu slāņos konstatētas seno ugunsgrēku pēdas pat no devona perioda (apmēram pirms 400 milj. gadu). Cilvēks uguns lomu ir palielinājis vai samazinājis atkarībā no savām konkrētajām interesēm, taču nekad nav spējis to izslēgt pavisam. Arī šodien ne. Par to liecina daudzie un plašie ugunsgrēki, kas katru gadu plosās mežos, krūmājos, stepēs, savannās utt. Tāpēc, stingri ņemot, uguns jāapskata ne tikai kā klimatisks, bet arī kā antropogēns vides faktors (Liepa u.c., 1991). Meža ugunsgrēki ir sen pazīstama parādība, kas iznīcina meža resursus, nodara lielu postu meža biocenozei un nes ievērojamus zaudējumus tautas saimniecībai. Pat nelielos meža ugunsgrēkos uguns bojā vai pilnīgi iznīcina augošus kokus un krūmus, zemsegu, bet nereti arī sagatavotus kokmateriālus, būves un citas vērtības, kas atrodas tās ceļā. Ugunsgrēka rezultātā novājinātās mežaudzes var kļūt par kaitēkļu un slimību perēkļiem, tajos aiziet bojā derīgā fauna, tiek traucēti plānotie mežsaimniecības pasākumi un ievērojami pasliktinās augsnes īpašības. Līdz mūsu dienām ir saglabājušies tādi vienkārši un pazīstami dzēšanas paņēmieni kā uguns appēršana ar meijām, apbēršana ar smiltīm un citi; ir arī daudz jaunu paņēmienu. Taču visos gadījumos nepieciešama dziļa un pamatīga meža ugunsgrēku izcelšanās cēloņu analīze. Tālāk jāpilnveido ugunsgrēku novēršanas paņēmieni un metodes (Bušs, Vanags, 1987). Meža ugunsgrēkā izšķir vairākus elementus, kā, piemēram, tā izcelšanās vieta, aizmugure, fronte, labais un kreisais flangs un uguns apmale. Meža ugunsgrēka aptvertā platība parasti ir ovāla. No izcelšanās vietas uguns izplatās visos virzienos, bet pa vējam tā virzās 6 – 7 reizes ātrāk, uz sāniem 3 – 5 reizes ātrāk nekā pret vēju (Bušs, Vanags, 1987). Atkarībā no meža ugunsgrēku rakstura un intensitātes tos iedala trīs veidos: zemdegas
Background image of page 2
Image of page 3
This is the end of the preview. Sign up to access the rest of the document.

This note was uploaded on 06/08/2011 for the course FOREST 21 taught by Professor O'callaghan during the Spring '11 term at School of Visual Arts.

Page1 / 10

Uguns_meza - LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE MEA...

This preview shows document pages 1 - 3. Sign up to view the full document.

View Full Document Right Arrow Icon
Ask a homework question - tutors are online